Pirms fotosesijas, es katrai māmiņai nosūtu čeklisti ar lietām, kas viņai var noderēt.
Tas ļoti atvieglo dzīvi gan man gan jaunajai māmiņai, jo tur tiešām par visu ir padomāts un pašai nav jālauza galva.
Apģerbam dodu priekšroku naturāliem toņiem, bez printiem un uzrakstiem, meikaps arī vairāk uz naturālo pusi, tas pats ar manikīru, nekas košs.
Vienkārši tas viss ļoti viegli pārvilina uzmanību uz sevi, bet mums svarīgi, lai galvenais akcents ir uz bērniņu.:) Pat skatoties uz šo fotogrāfiju, nevar noturēt uzmanību, acs lēkā no tattoo uz bērniņu, turpu-šurpu, tikai šeit tas ir izdarīts ar nolūku.
Bērniņam no aksesuāriem pirkt neko nevajag, man viss nepieciešamais ir studijā, taču Jūs varat paņemt līdz kādu mīļmantiņu vai miega lupatiņu, tas piedos individualitāti, Jūsu fotogrāfijām, un cik jauki saglabāt šīs lietiņas un salīdzināt, kā Jūsu bērniņš būs izaudzis.
Sveicināts šajā pasaulē mazo jaukumiņ, tu esi tik mīļš cik vien var būt! <3
Man šoreiz gribas parādīt vienas fotosesijas bilžu sēriju no studijas, lai ir nojausma kāda aptuveni izskatīsies jaundzimušā galerija.
Katrā fotosesijā, es cenšos pieturēties pie līdzīga plāna, vēroju kā uzvedas mazais un pielāgojos atkarībā no situācijas. Visi mazuļi ir ļoti atšķirīgi, tāpēc sākumā es sāku no vieglām pozām un ja mazais iemieg dziļā miedziņā, mēs uztaisām kaut ko sarežģītāku. Es nekad necentīšos caur visu varīti izdarīt vienu vai otru pozu, ja bērniņš ir nemierīgs, es vienmēr atradīšu variantu, kas būs komfortabls tieši viņam. Es par to, lai fotogrāfijās galvenais ir Jūsu mazulis, rekvizītam nekāda gadījumā nevajadzētu šo uzmanību pārņemt uz sevi. Visi apģērbi jaundzimušajiem ir jauki un mīļi, pilnībā no tiem atteikties laikam nevaru, bet no otras puses, bērniņš visu turpmāko dzīvi var tikt pucēts, ietīšana ir aktuāla tikai viņa pirmajā mēnesītī, jo šis laiks ir adaptācijas periods, kad mazais pamazām sāk pierast pie jauniem plašumiem, ietīšana autiņā padara viņu ļoti omulīgu jo šādi viņš vēl nesen dzīvojās mammas puncītī. Mūsdienās viss tik strauji mainās, ka tas, kas ir modē tagad, nebūs modē jau pēc gada.
Man gribas, lai domas ir tikai un vienīgi par to cik jauks un maziņš ir bijis Jūsu mazulītis, cik laimīgus Jūs viņš ir padarījis. Tas ir stāsts par mazām rociņām un pēdiņām, par kunkulīti, kurš ir plaukstu lielumā, bet piepilda ar laimi visu dzīvi.
